Atšķirīgi bērni – atšķirīga motivācija. Vienam dzinulis ir nauda, cits tiecas pēc atbildības vai atzinības. Lai zinātu, kā motivēt bērnus, jāzina, kāda ir viņu dzīves uztvere. Kas patiešām liek viņam darboties: Nauda, Drošības sajūta, Statuss, Atzinība, Atbildība, Gandarījums par paveikto darbu vai, piemēram, Brīvība. Lai kādu taktiku mēs, vecāki, izvēlētos, galvenais ir panākt, lai bērns zinātu, cik mums ir svarīgi tas, ko viņš ir paveicis! Bet uzslavai būtu jāatbilst bērna sasniegumiem. Ja bērns būs kaut ko paveicis diezgan viduvēji un mēs viņam teiksim, ka tas ir superlieliski, tad ko mēs teiksim, kad bērns kaut ko izdarīs tiešām lieliski? Un, ja katrs mazākais sasniegums tiks apbalvots ar bagātīgu uzslavu, bērns baidīsies mūs pievilt. Bērnam nevajag šādu spriedzi. Ja komplimenti ir pārspīlēti vai nepietiekami precīzi, bērns var šaubīties par to patiesumu.
Kā uzslavēt, neizsakot vērtējumu? Atslēgas vārds: aprakstīt vārdos!
Lai aprakstītu vārdos, nepieciešams darbam pievērst lielāku uzmanību. Ja, piemēram, tētis aprakstoši izstāsta bērnam to, ko redzējis: “Es redzēju, ka tu piespēlēji bumbu Bruno,” – tad zēns mentāli redz paveikto darbību. Šādā veidā tētis palīdz bērnam atcerēties izdevušos darbību un līdz ar to – prast vēlāk to atkārtot.
Nepieļausim kļūdu, uzskatot, ka tas, kas derēja mums, noteikti derēs arī mūsu bērnam. Nenorādīsim, kas bērnam jādara. Ļausim viņam pašam saprast, kas dzīvē būs noderīgs.
Jebkurš risinājums darbosies tikai tad, ja bērns pats būs piedalījies tā meklēšanā. Necentīsimies panākt, lai dēls būtu viskārtīgākais cilvēks pasaulē, bet meita – sabiedrības dvēsele. Nepalīdzēsim bērniem tikt pie labām atzīmēm un gūt panākumus karjerā. Vienkārši palīdzēsim viņiem būt laimīgiem. Tad viss pārējais nāks pats.
Par šo tēmu “Burkāns nevis pātaga. Kā motivēt, bet nepārslavēt bērnu?”, tiku aicināta runāt arī LR1 Ģimenes studijā:
@Materiāls balstīts uz dažādu autoru darbu atziņām
Par pedagoģiju 