Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘Pedagoga pašiedvesma’ Category

Bērnu audzināšanā, ideālu pieaugušo īstenotu vadību var raksturot šādi: proaktīva, empātiska, fleksibla, balstīta dialogā un gādīga.

Būt proaktīvam nozīmē, ka pieaugušais spēj rīkoties atbilstoši savām vērtībām un mērķiem, nevis tikai reaģē uz to, ko runā vai dara bērns.

Empātija ir spēja patiesi uztvert otru cilvēku.

Būt fleksiblam nozīmē, ka cilvēks spēj un vēlas ņemt vērā izmaiņas un procesus, kas norisinās bērnā un viņā pašā – pretēji nostādnei, ka vienmēr jābūt “konsekventam”.

Būt gādīgam un balstītam dialogā nozīmē, ka pieaugušais nopietni uztver un ievēro bērna vēlmes, vajadzības, domas, idejas un jūtas – arī tad, ja tās nesakrīt ar viņējām.

Pieaugušajiem, kuri īsteno vadību šādā jaunā veidā, vissvarīgākais aspekts ir personiskā autoritāte.

Personiskā autoritāte balstās pašvērtības izjūtā, pašizziņā, pašcieņā, ticībā saviem spēkiem un cilvēka spējā nopietni uztvert savas individuālās vērtības un robežas.

@Jespers Jūls “Būt vadošajiem vilkiem”

 

Read Full Post »

Viņu sauca misis Tompsone. Nostājusies savas piektās klases priekšā, viņa pašas pirmās dienas sākumā bērniem sameloja.

Tāpat kā vairums skolotāju, arī viņa uzlūkoja savus audzēkņus un sacīja, ka viņus visus mīlot vienādi.

Taču tas nebija iespējams, jo pirmajā rindā, sakumpis savā krēslā, sēdēja kāds puisēns, vārdā Tedijs Stodards.

Misis Tompsone bija ievērojusi Tediju jau iepriekšējā gadā. Viņa bija pamanījusi, ka zēns maz spēlējas ar citiem bērniem, ir ģērbies ļoti nevīžīgi un liekas sen nemazgājies. Pamazām Tedijs iemantoja skolotājas nepatiku.

Pienāca brīdis, kad misis Tompsonei jau patika labot Tedija darbus ar sarkanu pildspalvu, pāršvīkājot visam lielu krustu un uzdevuma augšpusē uzvelkot treknu nulli.

Skolā, kurā misis Tompsone strādāja, viņai bija jāpārbauda katra skolēna iepriekšējo gadu raksturojums; Tedija dokumentus viņa atstāja pašus pēdējos.

Apskatot viņa raksturojums, skolotāja piedzīvoja lielu pārsteigumu.

Pirmās klases audzinātāja rakstīja:

Tedijs ir ļoti gudrs bērns un prot smaidīt kā neviens cits. Viņa uzdevumi vienmēr ir akurāti paveikti, un viņš ir ļoti labi audzināts…ar viņu ir patīkami būt kopā.

Otrās klases skolotāja rakstīja:

Tedijs ir lielisks skolnieks, brīnišķīgi satiek ar klasesbiedriem, taču šķiet noraizējies, jo viņa māte slimo ar neārstējamu slimību, un mājās noteikti iet ļoti grūti.

Trešās klases skolotāja rakstīja:

Zēna māte ir mirusi, un viņš to ļoti pārdzīvo. Tedijs ļoti cenšas, bet tēvs neizrāda par viņu lielu interesi, un, ja nekas netiks darīts, noskaņojums mājās jau pavisam drīz atsauksies uz viņa sekmēm.

Ceturtās klases skolotāja rakstīja:

Salīdzinājumā ar klasesbiedriem, Tedijs mācībās atpaliek un neizrāda lielu interesi par skolu. Viņam nav daudz draugu, un dažreiz viņš klasē iesnaužas.

Nu misis Tompsone redzēja, kas par lietu, un viņu pārņēma kauns par sevi. Vēl sliktāk viņa jutās tad, kad visi skolēni atnesa ar skaistām lentēm apsietas un spožos papīros iesaiņotas Ziemassvētku dāvanas – visi, izņemot Tediju. Viņa dāvana bija nevīžīgi ietīta dzeltenīgā papīra turzā.

Misis Tompsone negribīgi atvēra šo dāvanu kopā ar pārējām. Daži bērni sāka smieties, kad viņa tur atrada vecu rokassprādzi un parfīma pudelīti, kurā bija palikusi tikai ceturtā daļa smaržu.

Viņa lika smējējiem aprauties, laikojot iesaukdamās,

cik skaista ir saņemtā rotaslieta, un uzpilināja mazliet smaržu uz plaukstas locītavas.

Tajā pēdējā dienā pirms svētku brīvdienām, Tedijs Stodards pakavējās klasē ilgāk un noteica:

Misis Tompsone, šodien jūs smaržojat tā, kā kādreiz smaržoja mana mamma.

Kad puisēns bija aizgājis, skolotāja raudāja gandrīz stundu.

Pēc tās dienas, viņa nevis vienkārši iedzina bērniem galvās aritmētiku, lasīšanu un rakstīšanu, bet sāka mācīt. Īpašu uzmanību misis Tompsone pievērsa Tedijam.

Kolīdz skolotāja sāka ar viņu strādāt, zēna prāts atdzīvojās. Jo vairāk viņu atbalstīja, jo ātrāk viņš apguva mācību vielu.

Līdz piektās klases beigām, Tedijs bija kļuvis par vienu no sekmīgākajiem skolēniem klasē un bija viens no skolotājas mīluļiem – lai gan viņa bija teikusi, ka visus skolēnus mīlot vienādi.

Pēc gada viņa pie savām durvīm atrada zīmīti. Tā bija no Tedija, un tajā bija rakstīts, ka viņa esot vislabākā skolotāja, kāda viņam jebkad bijusi. Pēc sešiem gadiem, ap to pašu laiku, viņa saņēma vēl vienu zīmīti no Tedija – viņš rakstīja, ka esot beidzis vidusskolu kā trešais savā klasē un ka viņa joprojām esot vislabākā skolotāja, kāda viņam jebkad bijusi.

Pēc četriem gadiem, skolotāja saņēma vēl vienu vēstuli, kurā bija rakstīts, ka Tedijs turpinājis mācības, kaut arī reizēm tas bijis ļoti grūti un, ka drīz ar izcilību beigšot bakalaura studijas. Viņš atkārtoja, ka misis Tompsone joprojām esot vislabākā skolotāja, kāda viņam jebkad bijusi, – un vismīļākā.

Pēc četriem gadiem, viņa saņēma vēl vienu vēstuli. Šoreiz Tedijs paskaidroja, ka pēc studiju pabeigšanas, izlēmis mazliet paceļot. Vēstulē viņš rakstīja, ka viņa joprojām esot labākā skolotāja, kāda viņam bijusi, un arī vismīļākā, taču tagad zēna vārds bija garāks – vēstule bija parakstīta ar Teodora F. Stodarda vārdu.

Stāsts vēl nav galā, jāizlasa vēl viena vēstule. Tajā Tedijs pastāstīja, ka iepazinies ar meiteni, kuru grasoties precēt.Viņš paskaidroja, ka viņa tēvs pirms pāris gadiem nomiris, un vaicāja, vai misis Tompsone kāzās neieņemtu to vietu, kur parasti sēž līgavaiņa vecāki.

Protams, misis Tompsone ielūgumu pieņēma…

Viņa ieradās kāzās, aplikusi ap roku veco rokassprādzi, un lietoja tās pašas smaržas, kuru, kā atcerējās Tedijs, viņa māte bija lietojusi pēdējos kopīgajos Ziemassvētkos. Abi cieši apskāvās, un Dr. Stodards iečukstēja skolotājai ausī:

Paldies, misis Tompsone, ka man ticējāt!

Misis Tompsone, ar asarām acīs ievilka elpu un atteica:

Tedij, tu kļūdies – Tu biji tas, kas parādīja man, ka varu kaut ko mainīt. Es nezināju, kā mācīt, līdz iepazinu Tevi!

@R.Gomesa “Stāsti ar dvēseli II”

Read Full Post »

Pārvietojoties pa dzīvi, mēs savā ceļā nepārtraukti sastopam SKOLOTĀJUS. Kāds mums ir ielicis pamatus bērnudārzā, kāds turpinājis izglītot pamatskolā, tad vidusskolā, augstskolā, dzīves skolā… Lai kāds bijis mūsu SKOLOTĀJS, viņš noteikti ir DEVIS MĀCĪBU. Man atmiņā visvairāk palikuši tieši skolotāji – iedvesmotāji, jo, pateicoties viņiem, dzīve vienmēr liekas piepildīta, skaista un dzīvojama! Šeit esmu izcēlusi tos SKOLOTĀJU PROFESIJAS RAKSTUROJUMUS, kuri sasaucas ar manu pārliecību, KĀDAM IR JĀBŪT SKOLOTĀJAM. Jebkuram no mums var būt citas sajūtas, cita pārliecība un citas domas. Taču nemainīgs paliek viens – mums katram dzīvē bija, ir un būs SKOLOTĀJI. Lai tie ir tieši tādi, kādi mums un mūsu bērniem nepieciešami!

Pedagogs ir radoša profesija – reizē aktieris un režisors. Atraisīt bērnā dusošo radošumu spēj tikai radošs skolotājs ar elastīgu domāšanu, pedagoģisko azartu un bērnu mīlestību. (R.Bebre)

Ir skolotāji, kuriem, ja sāk runāt par bērniem, spīd acis.

Viņi runā nevis par visu grupu kopā vai kādu metodi, bet par to, ka viņiem ir TĀDS bērns! Viņi pamana cilvēkā brīnumu, individualitāti. (L.Gaile)

Skolotājs ir iedvesmotājs.

Jaunrades stimulētājs. Skolotāja loma netiek reducēta uz zināšanu nodošanu „safasētā” veidā, tik un tik dienā. Radošs skolotājs ir pieaudzis cilvēks, kurš atrodas kopā ar bērniem, lai nodotu viņiem labāko, kas pašā ir! (Dž. Rodari)

Talantīgs skolotājs nekad nelietos šabloniskas, trafaretas prasību formas, vienmēr atradīs radošu, atjautīgu pieeju, izvairīsies no jebkādas moralizēšanas. (A.Špona)

Audzinātājs visu savu darbu ziedo tam, lai palīdzētu izcelt un atvērt to, kas no dabas bērnā ieguldīts un kam jākļūst realizētam. Svarīgi – uzmodināt un ierosināt apslēptas enerģijas! (A.Dauge)

Ja skolotājs trešo daļu māca, izmantojot vizuālus piemērus, otru trešo daļu, izpatīkot tiem bērniem, kuriem vislabāk iet pie sirds klausīšanās, bet pēdējā trešdaļā rosina bērnus izkustēties un likt lietā tausti, tad viņš ikvienam bērnam ir ziedojis vismaz trešo daļu nodarbības, lai visi no tās kaut ko iegūtu sev! (F.Bīdls)

Tikai tie skolotāji, kuri nav „burta kalpi” un neliek burts burtā iekalt mācību grāmatas, bet prot strādāt radoši un brīvi, spēj dot bērnam pašu galveno – iemācīties mācīties, iemācīties meklēt informāciju, ar ko strādāt…

Svarīgi nenopelt, bet iedvesmot!  (A.Plaude)

Skolotāja sūtība ir iedvesmot, radīt situācijas, kurās skolēns ne vien apgūst zinības, mācās pilnveidot dažādas prasmes, bet mācās arī attiecības – ar sevi, pasauli, līdzcilvēkiem. (E.Strazdiņa)

Kad skolotājs sevi mīl, viņš ap sevi rada mīlestības lauku, kas sāk mainīt visu apkārt notiekošo. (K.Bikše)

Labam skolotājam patīk tas, ko viņš dara, viņš tic, ka viņa darbam ir jēga un katrs viņa skolēns var būt veiksmīgs! (Dž.Hetijs)

Read Full Post »

Atšķirīgi bērni – atšķirīga motivācija. Vienam dzinulis ir nauda, cits tiecas pēc atbildības vai atzinības. Lai zinātu, kā motivēt bērnus, jāzina, kāda ir viņu dzīves uztvere. Kas patiešām liek viņam darboties: Nauda, Drošības sajūta, Statuss, Atzinība, Atbildība, Gandarījums par paveikto darbu vai, piemēram, Brīvība. Lai kādu taktiku mēs, vecāki, izvēlētos, galvenais ir panākt, lai bērns zinātu, cik mums ir svarīgi tas, ko viņš ir paveicis! Bet uzslavai būtu jāatbilst bērna sasniegumiem. Ja bērns būs kaut ko paveicis diezgan viduvēji un mēs viņam teiksim, ka tas ir superlieliski, tad ko mēs teiksim, kad bērns kaut ko izdarīs tiešām lieliski? Un, ja katrs mazākais sasniegums tiks apbalvots ar bagātīgu uzslavu, bērns baidīsies mūs pievilt. Bērnam nevajag šādu spriedzi. Ja komplimenti ir pārspīlēti vai nepietiekami precīzi, bērns var šaubīties par to patiesumu.

Kā uzslavēt, neizsakot vērtējumu? Atslēgas vārds: aprakstīt vārdos!

Lai aprakstītu vārdos, nepieciešams darbam pievērst lielāku uzmanību. Ja, piemēram, tētis aprakstoši izstāsta bērnam to, ko redzējis: “Es redzēju, ka tu piespēlēji bumbu Bruno,” – tad zēns mentāli redz paveikto darbību. Šādā veidā tētis palīdz bērnam atcerēties izdevušos darbību un līdz ar to – prast vēlāk to atkārtot.

Nepieļausim kļūdu, uzskatot, ka tas, kas derēja mums, noteikti derēs arī mūsu bērnam. Nenorādīsim, kas bērnam jādara. Ļausim viņam pašam saprast, kas dzīvē būs noderīgs.

Jebkurš risinājums darbosies tikai tad, ja bērns pats būs piedalījies tā meklēšanā. Necentīsimies panākt, lai dēls būtu viskārtīgākais cilvēks pasaulē, bet meita – sabiedrības dvēsele. Nepalīdzēsim bērniem tikt pie labām atzīmēm un gūt panākumus karjerā. Vienkārši palīdzēsim viņiem būt laimīgiem. Tad viss pārējais nāks pats.

Par šo tēmu “Burkāns nevis pātaga. Kā motivēt, bet nepārslavēt bērnu?”, tiku aicināta runāt arī LR1 Ģimenes studijā:

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/burkans-nevis-pataga.-ka-motivet-bet-neparslavet-bernu.a73689/

@Materiāls balstīts uz  dažādu autoru darbu atziņām

Read Full Post »

Šodien, kad modernās tehnoloģijas ir ienākušas mūsu, un mūsu bērnu dzīvēs, vairumam maldīgi varētu šķist, ka tas ir gana aizraujošs laika pavadīšanas veids bērnam, taču, manuprāt, nekas nevar aizstāt “dzīvu” rotaļu. Par to, cik svarīga un attīstoša ir bērna rotaļāšanās gan kopā ar pieaugušajiem, gan vienaudžiem, dalīsimies pieredzē un runāsim šodien LR1 “Ģimenes studijā”:

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/paspeleties-kopa-ar-berniem.a66072/

Read Full Post »

Jau dzīves pirmajās dienās, bērns meklē mīlošu uzmanību,

tāpat kā augs meklē sauli.

Tāpēc mēdz sacīt, ka mīloši, neideāli, īsti vecāki var iedot daudz vairāk, nekā ļoti perfekts bērnunams, kurā viss ir ideāli sakārtots, bet kurā bērnu neviens nemīl.

Foto: pinterest.com

Foto: pinterest.com

Bērnam ir ļoti vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kas viņu mīl, jo mīlestībā ir attaisnojums Tavai eksistencei, kāpēc Tu esi šeit.

Mēs mīlam savus bērnus, vēl pirms tie ir kaut ko nopelnījuši. Vienkārši tāpēc, ka tie ir mūsu bērni.

Cauri vecākiem mūs satiek Dieva beznosacījuma mīlestība, – tev nav nekas jāizdara, lai Tevi mīlētu. To mēs bērnībā piedzīvojam un, protams, vēlāk to meklējam otrā cilvēkā.

Mēs meklējam kādu, kas varētu mani pieņemt un mīlēt, mani pazīstot, nevis nepazīstot!

Ja esi atvērts, Tu pamanīsi to, ko Tev jāpamana…

@ Juris Rubenis, Žurnāls “IEVA”, 09.09.2015., Nr. 36.

Read Full Post »

Ja man būtu iespēja mazam bērnam iedot tikai vienu padomu visas dzīves laikā, es viņam teiktu:

“Priecājies par dzīvi, esi redzīgs un tver mirkli!”

Foto: thestar.com

Foto: thestar.com

Read Full Post »

Older Posts »